Šī tīmekļa vietne ir paredzēta lietošanai Latvijas Republikas iedzīvotājiem.

otrdiena, 2016. gada 1. marts

IKP senāk un tagad

Treknajos gados, kad valstī ieplūda daudz kredīti un uzkrāto fondu naudu naski tērējām. Toreiz daudziem šķita, ka labklājība attīstās. Mūrnieki cēla ne tikai mājas, bet arī algas, visi apsaimniekotāji saimniekoja un nekustamā īpašuma darbinieki pirka un pārdeva. Pārmērīgi uzpūšot šā sektora lomu ekonomikā. Tikmēr ražotāji ražoja, bet strauji augošo algu un izejvielu cenu pieauguma dēļ, zaudēja konkurētspēju pasaules tirgū, jo iekšzemes kopprodukta kāpums pāris gados apreibināja galvas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, pārsniedzot 12% kā rezultātā mēs attapāmies pie sasistas siles un vēl galvo reibinošā iekšzemes kopprodukta krituma pēcāk.

Viens no galvenajiem iemesliem kāpēc Latvija veiksmīgi atkopās no krīzes un spēja veiksmīgi sasniegt IKP pieaugumu jau pāris gadus pēc krīzes sākuma bija tas, ka Latvija pievienojās eiro zonai un mainīja valūtu no LVL uz EUR, kā rezultātā piesaistot ārzemnieku investoru uzmanību, imigrantu iebraukšanu Latvijas teritorijā, kas prasa šiem imigrantiem iegādāties īpašumu par nopietnu naudas summu, kā arī nu jau tik ļoti populārās iespējas veidot un rakstīt Eiropas projektu, lai saņemtu finansiālu pabalstu daudziem uzņēmējiem, pašvaldībām, priekš iedzīvotāju pilsētas labiekārtošanas. Jaunu asfaltu izbūvei, ēku un komerciālo ēku celtniecībai, kas kopumā attīsta valsts IKP.

Iekšzemes kopprodukts ir noteiktā laikā saražoto preču un pakalpojumu kopējā tirgus vērtība, ko Latvijas teritorijā izveido vietējie un ārzemnieki. Iekšzemes kopproduktam ir trīs aprēķināšanas metodes. Pēc ražošanas, ieņēmumu un izlietojuma principa.